This site uses cookies.
Some of these cookies are essential to the operation of the site,
while others help to improve your experience by providing insights into how the site is being used.
For more information, please see the ProZ.com privacy policy.
Freelance translator and/or interpreter, Verified site user
Data security
This person has a SecurePRO™ card. Because this person is not a ProZ.com Plus subscriber, to view his or her SecurePRO™ card you must be a ProZ.com Business member or Plus subscriber.
Affiliations
This person is not affiliated with any business or Blue Board record at ProZ.com.
Latvian to English: Latvija – zeme, ko ir vērts izzināt
Source text - Latvian
Latvija – zeme, ko ir vērts izzināt
Valsts pie Baltijas jūras
Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas attīstās visdinamiskāk. Pēdējos gados īpaši strauji augošo ekonomikas nozaru vidū ir būvniecība un nekustamā īpašuma projektu attīstība.
Latvija atrodas Baltijas jūras krastā – Eiropas ziemeļaustrumos. Valsts teritorijas platība ir 64 589 km2. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2007. gada sākumā Latvijā iedzīvotāju blīvums bija 35,3 cilvēki uz km2, bet kopējais iedzīvotāju skaits (pēc 2007. gada jūnija datiem) – 2 275 300 cilvēku, no kuriem apmēram 70 % dzīvo pilsētās. Aptuveni trešā daļa valsts iedzīvotāju mājo Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Citas lielākās Latvijas pilsētas ir Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Jūrmala, Ventspils un Rēzekne.
Brīnišķīga arhitektūra
Latvijas galvaspilsēta Rīga jau izsenis ir priecējusi iedzīvotājus un pilsētas viesus ar savu lielisko arhitektūru – ne velti Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Vēsturisko centru veido ne tikai senākā pilsētas apbūve, kas koncentrējas Vecrīgā, bet arī arhitektoniski krāšņās jūgendstila ēkas. Daudzas no tām pašlaik tiek veiksmīgi renovētas. Biežākas salīdzinājums, kas tiek lietots, lai raksturotu pilsētas skaistumu, ir - Mazā Parīze.
Tūristu iecienītas vietas Latvijā ir arī Rīgai tuvā kūrortpilsēta Jūrmala, kas saista ar savu plašo zeltaino smilšu pludmali un gleznainā Sigulda, kur garākā Latvijas upe Gauja met savus līkločus ap seniem pilskalniem.
Pēc administratīvi teritoriālā iedalījuma Latvijā ir 4 reģioni: Kurzeme, Zemgale, Vidzeme un Latgale. 45 % Latvijas teritorijas aizņem meži. Neskartās lauku vides dēļ Latvijā ir populārs lauku tūrisms. Tā kā valsts ir neliela, atpūtas vietas laukos ir viegli un ērti sasniedzamas no jebkuras pilsētas Latvijā.
Daudznacionāla vide
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (pēc CSP datiem – 59 %) ir latvieši. Pārējās lielākās iedzīvotāju grupas pēc nacionālā sastāva ir šādas: krievi – 28,3 %, baltkrievi – 3,7 %, ukraiņi – 2,5 %, poļi – 2,4 %, lietuvieši – 1,4 %.
Valstī ir viena oficiālā valoda – latviešu valoda, kas pieder vissenākajam atzaram indoeiropiešu valodu grupā – baltu valodām. Tai radniecīga ir tikai un vienīgi Latvijas dienvidu kaimiņu – lietuviešu - valoda. Lielākā daļa latviešu prot arī krievu valodu, bet citu nacionalitāšu Latvijas iedzīvotājiem tieši krievu valoda visbiežāk ir dzimtā valoda, kuru tie lieto arī ikdienā. Krievu valoda tiek plaši lietota arī publiskajā telpā – Latvijā ir krieviski iznākoši preses izdevumi, tostarp - ikdienas laikraksti, kā arī interneta portāli, radiostacijas un TV kanāli, kuros translācija notiek krieviski. Pēdējos gados aizvien vairāk kļūst to Latvijas iedzīvotāju, kas spēj brīvi sazināties angļu valodā. Sevišķi daudz angliski runājošo ir jaunās paaudzes vidū, savukārt gados vecākā paaudze nereti labā līmenī pārvalda vācu valodu.
Likumdevējs - Saeima
Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, kas tika proklamēta 1918. gada 18. novembrī. 1940. gadā Latviju iekļāva PSRS sastāvā. 1990. gada 4. maijā tika pieņemta deklarācija par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, bet vēl pēc gada – 21. augustā - valsts vara Latvijā tika atjaunota de facto.
Likumdevēja vara valstī pieder Saeimai, kas sastāv no 100 deputātiem. Saeimu uz 4 gadiem ievēl tauta (Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu). Kopš 2006. gada 7. novembra darbojas 9. Saeima, kurā ir pārstāvētas 7 politiskās partijas.
Valsts vadītājs ir Valsts prezidents, kuru uz 4 gadiem ievēl Saeima. Šogad par jauno Latvijas Valsts prezidentu tika ievēlēts Valdis Zatlers.
Izpildvara pieder Ministru prezidentam un Ministru kabinetam. Ministru kabinetu veido persona, kurai to uztic veikt Valsts prezidents. Ministru prezidents un ministru kabineta sastāvs tiek apstiprināts ar Saeimas uzticības balsojumu.
Kopš 2004. gada Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Eiropas Parlamentā no Latvijas ir ievēlēti 9 deputāti.
Eiropas krustcelēs
Latvijas sauszemes robežas garums ir 1862 km, savukārt jūras robežas – 494 km. Ziemeļos Latvija robežojas ar Igauniju, bet dienvidos – ar Lietuvu. Latviju, Lietuvu un Igauniju nereti dēvē par trim Baltijas valstīm. Latvijas galvaspilsēta Rīga atrodas stratēģiski izdevīgā vietā – Baltijas centrā, jūras krastā. Austrumos Latvija robežojas ar Krieviju, bet dienvidaustrumos – ar Baltkrieviju. Izdevīgā ģeogrāfiskā stāvokļa un specifiskās vēsturiskās pieredzes dēļ viena no Latvijas attīstības perspektīvām ir kļūt par tiltu starp austrumiem (Krieviju) un rietumiem (veco Eiropu), uz to arī ir vērsta Latvijas infrastruktūras attīstība.
Teritorija: 64 589 km2
Iedzīvotāju skaits: 2 275 300
Valstiskā iekārta: parlamentāra demokrātija
Valūta: lats (LVL) =100 santīmi
Lielākās tautības: latvieši, krievi
Valsts valoda: latviešu
Citas saziņas valodas: krievu, angļu
Reliģija: luterticība, pareizticība, katoļticība
Līdzdalība starptautiskās organizācijās: Eiropas savienības un NATO dalībvalsts kopš 2004. gada
Starptautiskais valsts apzīmējums: LV
Translation - English
Latvia – A Country Worth Knowing
Situated next to the Baltic Sea, Latvia is one of the EU Member States with the highest growth rates. During the past few years construction and real estate development have been among the most rapidly developing sectors of economy.
Latvia is situated on the Baltic Sea coast – in the North East part of Europe. Its territory is 64 589 km². The data of the Central Statistical Bureau state that at the beginning of 2007 Latvia had a density of 35.3 people per square kilometre, the total population (as of June 2007) being 2 275 300 and approximately 70 per cent of the people residing in urban areas. Around one third of the population live in Riga, which is the capital of Latvia. The other larger cities of Latvia are Daugavpils, Liepaja, Jelgava, Jurmala, Ventspils and Rezekne.
Amazing architecture
For ages the architecture of Riga, the capital of Latvia, has been an object of enjoyment both for the residents of the city and the visitors; it is by no chance that the historical centre of the city is on the list of UNESCO World Heritage Sites. Notably, the historical centre refers not only to the building dating back to the oldest times mostly found in Old Riga, but also to the splendid Art Nouveau houses. Many of them are being now successfully renovated. "Miniature Paris" is a frequent comparison for describing the beauty of the city.
Other popular tourist sites are the near by sea-side resort Jurmala with its wide sandy beaches, the picturesque town of Sigulda where the longest river of Latvia – the Gauja - winds its way amidst ancient castle mounds.
Territorially Latvia is divided into four regions: Kurzeme, Zemgale, Vidzeme and Latgale. 45 per cent of the country is woodland. The pristine rural environment makes Latvia a popular place for country tourism. Since the country is relatively small, accommodations in the countryside can be easily and conveniently reached from any place in Latvia.
Multinational environment
Most of the population of Latvia are ethnic Latvians (59 per cent according to the data of the Central Statistical Bureau). The other larger ethnic groups represented are as follows: 28.3 per cent Russians, 3.7 per cent Byelorussians, 2.5 per cent Ukrainians, 2.4 per cent Poles and 1.4 per cent Lithuanians.
There is one official language in the country which is Latvian; it belongs to the Baltic language family which is the most ancient branch of the Indo European group. The only related language is Lithuanian spoken by the southern neighbours of Latvia. Most Latvians speak Russian as well, whereas Russian, commonly spoken by the other ethnic groups living in Latvia, frequently is also their native language. Russian is widely used in public: many Russian language papers and magazines, including dailies, are published; there are Russian Internet portals, radio and TV channels broadcasting in Russian. During the past few years many more people have become fluent in English. English is popular among the younger generation, whereas people of the older generation in many cases have a good command of German.
Legislator - the Saeima
Latvia is an independent and democratic Republic proclaimed on November 18th, 1918. In 1940 Latvia was incorporated in the USSR. On May 4th the Declaration on the Renewal of Independence was adopted, while a year later – on August 21st – State Authority was renewed de facto.
Legislated authority is vested in the Saeima, consisting of 100 members. The Saeima is elected by the people (citizens of Latvia from the age of 18) for a period of 4 years. The Ninth Saeima, representing 7 political parties, was elected on November 7th, 2006.
The Head of the State is the President elected by the Saeima for a period of four years. The new President in office Valdis Zatlers was elected this year.
Executive authority belongs to the Prime Minister and the Cabinet. The Cabinet of Ministers is formed by the person invited to do so by the President of the State. The Prime Minister and the Cabinet Members have to receive a confidence vote by the Saeima.
Since 2004 Latvia is a EU Member State. There are 9 members elected to the European Parliament from Latvia.
On the Crossroads of Europe
The land border of Latvia is 1862 km long, whereas the length of the sea border is 494 km. In the North Latvia borders with Estonia, its southern neighbour is Lithuania. Latvia, Lithuania and Estonia are frequently called "the three Baltic States". Riga, the capital of Latvia, is strategically positioned in the centre of the Baltic region and next to the sea. In the East Latvia borders with Russia, while in the South East it has a border with Belarus. Because of its convenient geographical position and historic background one of the development prospects of Latvia is to be a bridge between the East (Russia) and the West (Old Europe); this is also the focus of the infrastructural development of Latvia.
Territory: 64 589 km2
Population: 2 275 300
Political system: Parliamentary Democracy
Currency: the Lat (LVL) =100 santims
Larger ethnic groups: Latvians, Russians
State official language: Latvian
Other spoken languages: Russian, English
Religion: Lutheran, Orthodox, Catholic
Participation in international organisations: European Union and NATO Member State since 2004
International designation: LV
Latvian to English: AGRI -2008-60300-00-00
Source text - Latvian Publication of an application pursuant to Article 6(2) of Council Regulation (EC) No 510/2006 on the protection of geographical indications and designations of origin for agricultural products and foodstuffs
This publication confers the right to object to the application pursuant to Article 7 of Council Regulation (EC) No 510/2006. Statements of objection must reach the Commission within six months from the date of this publication.
SUMMARY
COUNCIL REGULATION (EC) No 510/2006 on the protection of geographical indications and designations of origin for agricultural products and foodstuffs
"KAINUUN RÖNTTÖNEN"
EC No: FI/PGI/005/0099/23.06.1999
PDO ( ) PGI ( X )
This summary sets out the main elements of the product specification for information purposes.
1. RESPONSIBLE DEPARTMENT IN THE MEMBER STATE
Name: Ministry of Agriculture and Forestry
Address: P.O. Box 30, FI-00023 Government, Finland
Telephone: +358-9-1605 4278
Fax: +358-9-1605 3400
E-mail: [email protected]
2. GROUP:
Name: Kainuun Leipomoliikkeen harjoittajat ry
Address: Kainuuntie 126, 88900 Kuhmo
Telephone: +358-0208 335 335
Fax: +358-8-655 1274
E-mail: [email protected]
Composition: producers / processors ( X ) other ( )
3. TYPE OF PRODUCT:
Class 2.4. Bread, pastry, cakes, confectionery and other baker's wares
4. SPECIFICATION (summary of requirements under Article 4(2) of Regulation (EC) No 510/2006)
4.1. Name:
"Kainuun rönttönen"
4.2. Description:
The Kainuun rönttönen is a small, round, rye-crust, open pie filled with cooked mashed potatoes, rye flour and lingonberries. The filling is a sweet-tasting, reddish-brown mixture of mashed potatoes and lingonberries, glazed with melted butter. The Kainuun rönttönen is made in three stages: first you make the filling, then you prepare the crust, and finally the two are combined.
4.3 Geographical area:
The Kainuu Region, which is located in the Province of Oulu, consists of 8 municipalities and two cities. Kainuu has a population of 86,000 and a population density of 4 persons per square kilometre. The total surface area of Kainuu is 24,451 km²; of which 12% is covered by water. There are more than 2 million hectares of forest, and the landscape is generally characterised by hills, forests, bodies of water and marshland.
4.4. Proof of origin:
The products are made in accordance with current legislation, and the HACCP quality control system is used in the manufacturing process. Compliance with the product specification is monitored by the Finnish Food Safety Authority.
Product traceability is ensured by mentioning the name of the producer on the package, or on the product label, which must be attached affixed to the package. Production must take place in the geographical area which has been defined for the production of Kainuun rönttönen.
4.5. Method of production:
The Kainuun rönttönen pie is made in three stages: first you make the filling, then you prepare the crust, and finally the two are combined. Kainuun rönttönen are one hundred per cent handmade, starting with the measuring of the ingredients. Machines are used only to help knead and roll the dough and peel the potatoes.
Ingredients:
– Crust:
– 0.500 kg cold water
– 0.007 kg salt
– 0.300 kg wheat flour
– 0.800 kg rye flour
– 0.050 kg rapeseed oil
– Filling:
– 2.000 kg potatoes
– 0.300 kg rye flour
– 0.400 kg mashed lingonberries
– 0.100 kg sugar
– 0.007 kg salt
– Preparing the filling:
– Peel the potatoes and boil them in water until soft. Strain and mash the potatoes.
– Let the mashed potatoes cool a little, then add the rye flour and mix.
– Leave the mixture at room temperature for 2 or 3 hours to allow it to sweeten. Stir the mixture every now and then.
– Once the mixture has cooled and sweetened, mix in the sugared mashed lingonberries and the salt.
– Preparing the crust:
– Dissolve the salt in the cold water. Gradually stir in the rye flour, then the wheat flour and some sourdough starter. Knead into a dough. Finally, mix in the rapeseed oil.
– Roll out the dough to a thickness of 2 mm. Cut out circles of dough (diameter 50-130 mm) with a cutter. Fill the crusts with a thick layer of the filling, spreading the filling to within 1 cm of the edge. The correct ratio between the filling and crust is 1:1.
– Folding, crimping and baking the Kainuun rönttönen pies:
– Fold the edges of the crust up over the filling, leaving the centre of the pie uncovered, and crimp the edges by pinching them evenly into smooth, rounded ridges. Place the pies on a baking tray.
– Bake the pies in a hot oven until they are crisp and their edges are golden brown. Remove them from the oven and brush their edges with melted butter.
– Storing the Kainuun rönttönen pies:
– Crispy Kainuun rönttönen pies are most delicious when served slightly cooled.
– They can be stored at room temperature for a day or two, covered with a cloth or in a paper bag. They can be kept in the refrigerator for a week. Simply reheat before serving.
– Pies can be frozen either before or after baking to increase their shelf life. Pies that are frozen raw can be baked in the required amounts when needed.
4.6. Link:
Bread and pastries feature prominently in the cuisine of Kainuu. In their book Kainuun leipä (Bread in Kainuu), Götha and Reima Rannikko wrote: “While the same basic types of bread are baked throughout Kainuu, dozens of local specialities are found in different parts of the region. As a result of our five years of work, we have managed to identify approximately one hundred different types of basic breads and pastries in Kainuu. This number increases if all of the variations and nuances are taken into account. The diversity of the bread and pastry culture is at least partly due to Kainuu’s geographical location at the crossroads of cultural influences from Northern Ostrobothnia, Savo and Russian Karelia.”
The story goes that, in bygone days, when food was scarce at the end of the winter and the men had to go logging, the women would scrape the last lingonberries from the bottom of the barrel, grab the last of the potatoes from the potato bin and bake the mixture on a rye crust. The result was a rönttönen, a large, rich pie. Nowadays they also make smaller, cocktail-size rönttönen.
Human beings can distinguish four primary tastes: salty, sweet, sour and bitter. In the olden days, when sugar was scarce or unobtainable, Kainuun rönttönen satisfied people's craving for something sweet, the sweetness coming from allowing the potatoes to sweeten. The leavening process produces the light crust and succulent taste. Oven-baked rönttönen are unique, crisp pastries.
The rönttönen pie is recognised as a product solely and specifically originating from Kainuu. It is a local speciality of Kuhmo. In textbooks and cookery books rönttönen pies are automatically associated with Kainuu. For example, the recipe for rönttönen published in a book called Baker's à la carte (by Manne Stenroos) was provided by one of the Kainuu-based producers who is involved in this application.
Several kinds of pies are produced in the Kainuu area, but only the particular open pie baked according to this recipe is called rönttönen. The connection to the Kainuu region is documented, for example, in the recipe book: “Suomalaisia leipäerikoisuuksia” (“Finnish bread specialities”) (Leipätoimikunta 1988). The common history of the region and the product is also best described in Götha and Reima Rannikko's book “Kainuun leipä” (“Kainuu’s bread”) (Otava 1978). Kainuun rönttönen is cited as an example of baking in the Kainuu area in a book by the chef Jaakko Kolmonen: “Suomen maakuntaleivät” (“Breads of Finland’s Regions”), which contains recipes for almost 80 different types of Finnish bread. Literary works depicting life in the Kainuu area, such as Veikko Huovinen's “Muina miehinä,”, specifically describe Kainuun rönttönen as a local product. Kainuun rönttönen pies are an essential part of Kainuu's cultural events, such as the annual traditional Kuhmo Chamber Music Festival, which brings together people from around the world and gives them the opportunity to try the local specialities. Kainuun rönttönen were presented at the Festival of Finnish Food Culture in Helsinki in 1998, the Helsinki Rural Markets in 1994 and the Stuttgart Confectionery and Bakery Fair in 1996. It has also featured prominently in Kainuu's display at the annual Tourism Fair in Helsinki.
Kainuun rönttönen used to be served with soup, and this tradition lives on. It makes a delicious, nutritious snack for both children and adults, and requires only the addition of a little butter, to taste. It goes well with coffee and is ideal for picnicsto take on trips.
Translation - English Pieteikuma publikācija saskaņā ar 6. panta 2. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret pieteikumu atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantam. Komisijai jāsaņem paziņojumi par iebildumiem sešu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas.
KOPSAVILKUMS
Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību
"KAINUUN RÖNTTÖNEN"
EK Nr.: FI/PGI/005/0099/23.06.1999.
ACVN ( ) AĢIN (X)
Šis kopsavilkums informācijas nolūkā nosaka galvenos produkta specifikācijas elementus.
1. ATBILDĪGAIS DEPARTAMENTS DALĪBVALSTĪ
Nosaukums: Ministry of Agriculture and Forestry [Lauksaimniecības un mežkopības ministrija]
Adrese: P.O. Box 30, FI-00023 Government, Finland
Tālrunis: +358-9-1605 4278
Fakss: +358-9-1605 3400
E-pasts: [email protected]
2. GRUPA
Nosaukums: Kainuun Leipomoliikkeen harjoittajat ry
Adrese: Kainuuntie 126, 88900 Kuhmo
Tālrunis: +358-0208 335 335
Fakss: +358-8-655 1274
E-pasts: [email protected]
Sastāvs: Ražotāji/pārstrādātāji (X) citi ( )
3. PRODUKTA VEIDS
2.4. klase. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi un citi miltu izstrādājumi.
4. SPECIFIKĀCIJA (prasību kopsavilkums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 4. panta 2. punktu)
4.1. Nosaukums
"Kainuun rönttönen"
4.2. Apraksts
Kainuun rönttönen ir mazs, apaļš, atsegts rudzu plācenis, kas pildīts ar kartupeļu biezeni, rudzu miltiem un brūklenēm. Pildījums ir pēc garšas salds, sarkanīgi brūns maisījums no kartupeļu biezeņa un brūklenēm, pārziests ar kausētu sviestu. Kainuun rönttönen pagatavo trīs posmos - vispirms tiek gatavots pildījums, tad – plācenis, un visbeidzot – tos abus savieno.
4.3. Ģeogrāfiskais apgabals
Kainu (Kainuu) reģions, kas atrodas Oulu provincē, iekļauj 8 administratīvos rajonus un divas pilsētas. Iedzīvotāju skaits Kainu ir 86 000, un iedzīvotāju blīvums – 4 cilvēki uz kvadrātkilometru. Kainu kopējā platība ir 24 451 km², no kuriem 12% klāj ūdens. Meži aizņem vairāk kā 2 miljonus hektāru lielu platību, un ainavu galvenokārt raksturo pakalni, meži, ūdeņi un purvi.
4.4. Izcelsmes apliecinājums
Produktus gatavo atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem, un ražošanas procesā izmanto kritisko kontroles punktu bīstamības analīzes (HACCP) kvalitātes kontroles sistēmu. Atbilstību produkta specifikācijai pārrauga Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde.
Produkta izsekojamību nodrošina, norādot ražotāja nosaukumu uz iepakojuma vai uz etiķetes, kas jānostiprina uz iepakojuma. Ražošanai jānotiek Kainuun rönttönen ražošanai noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.
4.5. Ražošanas metode
Kainuun rönttönen plāceni pagatavo trīs posmos - vispirms tiek gatavots pildījums, tad – plācenis, un visbeidzot – tos abus savieno. Kainuun rönttönen gatavošanā simts procentu apjomā izmanto roku darbu, sākot no sastāvdaļu svara attiecību noteikšanas. Mehāniskas ierīces izmanto tikai, lai labāk izmīcītu un izrullētu mīklu, kā arī kartupeļu mizošanai.
Sastāvdaļas
– Plācenim
– 0,500 kg auksta ūdens
– 0,007 kg sāls
– 0,300 kg kviešu miltu
– 0,800 kg rudzu miltu
– 0,050 kg rapšu eļļas
– Pildījumam
– 2,000 kg kartupeļu
– 0,300 kg rudzu miltu
– 0,400 kg brūkleņu biezeņa
– 0,100 kg cukura
– 0,007 kg sāls
– Pildījuma pagatavošana
– Kartupeļus nomizo un vāra ūdenī, līdz tie kļūst mīksti. Nolej ūdeni un kartupeļus samīca.
– Kartupeļu biezenim ļauj mazliet atdzist, tad pievieno rudzu miltus un sajauc ar tiem kartupeļus.
– Maisījumu uz 2 vai 3 stundām atstāj istabas temperatūrā, ļaujot tam iegūt saldu garšu. Šad un tad maisījumu apmaisa.
– Kad maisījums ir atdzisis un ieguvis saldu garšu, tajā iejauc ar cukuru saberztās brūklenes un sāli.
– Plāceņa pagatavošana
– Sāli izšķīdina aukstajā ūdenī. Pakāpeniski iejauc rudzu miltus, pēc tam kviešu miltus un ieraugu. Samīca mīklā. Visbeidzot iejauc rapšu eļļu.
– Mīklu izrullē 2 mm biezā kārtā. Ar mīklas griezēju izgriež apļus (50 – 130 mm diametrā). Plāceņus piepilda ar bagātīgu pildījuma kārtu, ieklājot to līdz 1 cm no malas. Pareizā attiecība starp pildījumu un plāceni ir 1 : 1.
– Kainuun rönttönen plāceņu locīšana, malu krokošana un cepšana
– Plāceņa malas uzloka virs pildījuma, atstājot plāceņa vidusdaļu nenosegtu, un sakroko, vienmērīgi iespiežot, lai veidotos gludas, apaļīgas malas. Plāceņus novieto uz plāts.
– Karstā krāsnī plāceņus cep, līdz tie kļūst kraukšķīgi un to malas – zeltaini brūnas. Izņem no cepeškrāsns, un malas apsmērē ar izkausētu sviestu.
– Kainuun rönttönen plāceņu uzglabāšana
– Kraukšķīgie Kainuun rönttönen plāceņi garšo vislabāk, ja tos pasniedz mazliet atdzesētus.
– Tos var uzglabāt istabas temperatūrā vienu vai divas dienas, apsegtus ar drānu, vai papīra maisiņā. Ledusskapī to var glabāt nedēļu. Pirms likšanas galdā tos uzsilda.
– Lai pagarinātu plāceņu glabāšanas laiku, tos var sasaldēt pirms cepšanas vai pēc tās. Plāceņus, kas ir sasaldēti pirms cepšanas, var pēc vajadzības cept vajadzīgajos daudzumos.
4.6. Saikne
Maize un mīklas izstrādājumi ir svarīga Kainu virtuves daļa. Grāmatā Kainuun leipä (Maize Kainu apgabalā) Geta un Reimas Ranniko (Götha un Reima Rannikko) rakstīja šādi: "kaut arī visā Kainu apgabalā cep vienus un tos pašu galvenos maizes veidus, dažādās reģiona daļās atrodami daudzi attiecīgajām vietām raksturīgi izstrādājumi. Piecu gadu ilgā darba rezultātā mēs esam spējuši Kainu apgabalā apzināt aptuveni simts dažādus galvenos maizes veidus un mīklas izstrādājumus. Šis skaits būtu vēl lielāks, ja vērā tiktu ņemtas visas esošās variācijas un nianses. Daudzveidība, kas raksturo maizes un mīklas izstrādājumu kultūru, vismaz daļēji sakņojas Kainu apgabala ģeogrāfiskajā atrašanās vietā, kur krustojas Ziemeļu Ostrobotnijas, Savo un krievu Karēlijas kultūras ietekmes."
Nostāsts vēsta, ka pagātnē, kad ziemas beigās pārtikas bija maz un vīriem vajadzēja doties cirsmā, sievietes mucas dibenā sakasīja pēdējās brūklenes, paņēma pēdējos kartupeļus un cepa šo maisījumu uz rudzu plāceņa. Rezultātā radās rönttönen – liels, bagātīgs plācenis. Mūsdienās gatavo arī mazākus, kokteiļgaldam pie mērotus rönttönen.
Cilvēki var izšķirt četras sākotnējās garšas - sāļu, saldu, skābu un rūgtu. Senos laikos, kad cukurs bija reti dabūjams vai vispār nebija pieejams, Kainuun rönttönen apmierināja cilvēku tieksmi pēc kaut kā salda, ļaujot kartupeļiem iegūt saldo garšu. Raudzēšanas procesā veidojas mīkstie plāceņi un sulīgā garša. Krāsnī cepti rönttönen ir unikāli, kraukšķīgi mīklas izstrādājumi.
Rönttönen plāceni atzīst par produktu, kas izcēlies tikai un tieši Kainu apgabalā. Tas ir vietējs izstrādājums, kas raksturīgs Kuhmo. Mācību grāmatās un pavārgrāmatās rönttönen plāceņus nedomājot saista ar Kainu. Piemēram, grāmatā Baker's la carte (kuras autors ir Manne Stenros [Manne Stenros]) ievietoto rönttönen recepti sniedza viens no Kainu apgabala ražotājiem, kas piedalās šī pieteikuma iesniegšanā. Kainu apgabalā ražo dažāda veida pīrāgus, bet tikai šo konkrēto atsegto plāceni, ko cep atbilstoši šai receptei, sauc par rönttönen. Saikne ar Kainu reģionu ir dokumentēta, piemēram, pavārgrāmatā Suomalaisia leipäerikoisuuksia (Somijai raksturīgie maizes izstrādājumi) (Leipätoimikunta, 1988. gads). Reģiona kopīgā vēsture un produkts ir vislabāk aprakstīts Geta un Reimas Ranniko (Götha un Reima Rannikko) grāmatā Kainuun leipä (Kainu maize) (Otava, 1978. gads). Šefpavārs Jāko Kolmonens (Jaakko Kolmonen) citē Kainuun rönttönen kā maizes izstrādājumu cepšanas piemēru grāmatā Suomen maakuntaleivät (Somijas reģionu maizes izstrādājumi), kur ir iekļautas gandrīz 80 dažādu Somijas maizes izstrādājumu receptes. Literārajos darbos, kas apraksta dzīvi Kainu apgabalā, tādos kā Veiko Huovinena [Veikko Huovinen] Muina miehinä, Kainuun rönttönen ir īpaši aprakstīts kā šai vietai raksturīgs izstrādājums. Kainuun rönttönen plāceņiem ir svarīga nozīme Kainu kultūras pasākumos, tādos kā ikgadējā Kuhmo Kamermūzikas festivālā, kur pulcējas cilvēki no visas pasaules un ir iespēja nogaršot šai vietai raksturīgos pārtikas izstrādājumus. Kainuun rönttönen tika izstādīti Somijas Pārtikas kultūras festivālā 1998. gadā Helsinkos, 1994. gadā - Helsinku Lauku tirgos un 1996. gadā – Štutgartes Konditorejas un maizes izstrādājumu gadatirgū. Tiem arī ir bijusi ierādīta nozīmīga vieta Kainu stendā ikgadējā Tūrisma gadatirgū Helsinkos.
Agrāk Kainuun rönttönen pasniedza pie zupas, un šī tradīcija turpinās. Tā ir garšīga, uzturvielām bagāta uzkoda gan bērniem, gan pieaugušajiem, kurai tikai jāpievieno mazliet sviesta, lai tā garšotu vēl labāk. Plāceņi labi garšo pie kafijas un ir ideāls produkts, ko var ņemt līdzi, dodoties ceļojumos.
4.7. Pārbaudes struktūra
Nosaukums: [Somijas Pārtikas nekaitīguma iestāde Evira]
Adrese: P.O. Box 28, FI-00581 Helsinki, Finland
Tālrunis: +358-020 772 003
Fakss: +358-020 772 4350
E-pasts: [email protected]
4.8. Marķējums
More
Less
Translation education
PhD - University of Latvia
Experience
Years of experience: 40. Registered at ProZ.com: Feb 2008.
Expertise