This site uses cookies.
Some of these cookies are essential to the operation of the site,
while others help to improve your experience by providing insights into how the site is being used.
For more information, please see the ProZ.com privacy policy.
Freelance translator and/or interpreter, Verified site user
Data security
This person has a SecurePRO™ card. Because this person is not a ProZ.com Plus subscriber, to view his or her SecurePRO™ card you must be a ProZ.com Business member or Plus subscriber.
Affiliations
This person is not affiliated with any business or Blue Board record at ProZ.com.
Services
Translation
Expertise
Specializes in:
Law: Contract(s)
Cosmetics, Beauty
Journalism
Also works in:
Finance (general)
Business/Commerce (general)
Certificates, Diplomas, Licenses, CVs
Economics
Furniture / Household Appliances
General / Conversation / Greetings / Letters
Investment / Securities
Marketing / Market Research
Real Estate
Law: Taxation & Customs
Tourism & Travel
Forestry / Wood / Timber
More
Less
Rates
Payment methods accepted
Wire transfer
Portfolio
Sample translations submitted: 1
Estonian to Latvian: TEEALASE GEOLOOGILISE UURINGU JUHEND General field: Tech/Engineering Detailed field: Construction / Civil Engineering
Source text - Estonian TEEALASE GEOLOOGILISE UURINGU
JUHEND
Sisukord
Uuringu olemus
I Arhiiviandmete kogumine
II Välitööd
III Laboratoorsed teimid
IV Kameraaltööd
Oleva tee teealase geoloogilise uuringu olemus
Oleva tee teealane geoloogiline uuring (edaspidi uuring) on osa tee väliuuringust.
Koos geodeetilise mõõdistamisega peab ta andma küllaldase põhjalikkusega ülevaate tee olukorrast ja ehitusest ning teealuse ala geoloogilisest ehitusest. Peamine on välja selgitada katendi lagunemise põhjused, üldistada uuringu tulemused ja anda geoloogilisest aspektist soovitused katendi renoveerimiseks. Siinjuures on oluline anda projekteerijale võimalus valida antud olukorras maksimaalselt ratsionaalne projektlahendus.
Oleva tee geoloogiline uuring on sisuliselt varem ehitatud ehituskonstruktsiooni uuring, mis eeldab uurija põhjalikke teealaseid eelteadmisi tee üksikute konstruktsioonielementide määramiseks, mõõtmisteks ja kirjeldamiseks ning nende olukorra hindamiseks.
Kõik konstruktsiooni kihid, peale mustade katete, on ehitatud looduslikest materjalidest, mis on geoloogilised objektid. Samuti oleneb vahetult maapinnale ehitatud madala, valdavalt alla 2 m kõrguse rajatise käitumine pikaajalises ekspluatatsioonis oluliselt muldealuste looduslikus lasuvuses olevate pinnaste omadustest ja hüdrogeoloogilisest (hüdroloogilisest) olukorrast. Seega on vajalikud ka teatud geoloogilised eelteadmised. Kokkuvõtlikult on tegemist spetsiifilise uuringuga, mis olulisel määral erineb ehitusgeoloogilisest uuringust, kus põhiprobleemiks on rajatise aluste pinnaste kandevõime (käitumine vundamendi all). Tee koormused pinnasele on tavaliselt tühised, enamasti alla 30…40 kPa (3…4 T/m2) ja seetõttu ei ole pinnaste kandevõime reeglina väga suureks probleemiks. Erandiks on turvas ja eriti nõrgad savipinnased, milliseid käsitletakse eraldi eriuuringute peatükis. Olulised näitajad on peenosiste s.o. tolmu- (mölli-) ja saviosiste sisaldus, filtratsiooninäitajad, külmakerkeohtlikkus, pinnaste käitumine erinevates niiskusrezhiimides jne. Need näitajad ei ole tavalises ehitusgeoloogilises uuringus olulised ja enamasti neile tähelepanu ei pöörata. Näiteks tuleb katendi uurimisel määrata kasutatud
sideainete (bituumeni) omadusi, aluse materjali külma- ja kulumiskindlust, terade kuju ja petrograafiline koostis jm.
Uuringu kooseis
Uuringu aluseks on geoloogilise töö tellija koostatud teealase geoloogilise uuringu ülesanne.
Uuring viiakse läbi ajaliselt üksteisele järgnevate etappidena. Kui mõni etapp on ära jäetud, põhjendatakse seda uuringu aruandes. Etapid on järgmised:
I Arhiiviandmete kogumine
II Välitööd
III Laboratoorsed teimid
IV Kameraaltööd ja uuringu aruande koostamine.
I Arhiiviandmete kogumine
1.1. See on ettevalmistav etapp, mille käigus töötatakse läbi kõik teelõigu kohta koostatud kirjalikud dokumendid:
1.1.1. Varasemad ehitusprojektid ja ehitusaegsed täitedokumendid (n.n. kaetud tööde aktid, tööde päevikud jt.).
1.1.2. Tee ekspluatatsiooni käigus koostatud kirjalikud dokumendid: defektaktid, riigimaanteede defektide inventeerimise tulemused, külmakergete fikseeringud aastate lõikes jne.
1.1.3. Tee seisundi mõõtmistulemused: FWD-uuringud (kandevõime mõõtmine); tasasusmõõtmised (IRI) jt.
1.1.4. Suuremate jõgede lammide kohta hangitakse hüdrometeoroloogia teenistusestüleujutuste kestvusest ja maksimumveetasemetest
1.2. Arhiiviandmete alusel valitakse üksikud teelõigud, mida on vaja detailsemalt uurida. Andmed üldistatakse ja võetakse kokku aruandes eraldi peatükina.
II Välitööd
Välitöö on tee geoloogilise uuringu olulisim etapp. Sellel kogutakse põhilised projekteerimiseks vajalikud andmed ja võrreldakse neid varasemate andmetega. Välitööd koosnevad järgnevatest töödest:
2.1. Tööde organiseerimine
2.2. Puurimis- ja kaevetööd
2.3. Proovide võtmine
2.4. Välitööde dokumenteerimine
2.5. Eriuuringut vajavad objektid
2.5.1. Sood
2.5.2. Külmakerkelised teelõigud
2.5.3. Eriliselt lagunenud kattega teelõigud
2.5.4. Süvendid
2.5.5. Kõrged täidendid
2.6. Täiendavad uurimismeetodid
2.6.2. Hüdroloogilised ja hüdrogeoloogilised vaatlused
2.6.3. Geofüüsikalised uuringud
2.1. Tööde organiseerimine
2.1.1. Välitöid alustatakse objekti ülevaatusega looduses. Selle käigus fikseeritakse
katte, täidendi ja süvendi nõlvade ning veeviimarite olukord. Tehakse kindlaks ära vajunud muldega ja külmakerkeliste lõikude piirid. Tutvutakse reljeefi ja vetereziimiga. Määratakse esialgselt niiskuspaikonnad, mida hiljem töö käigus täpsustatakse. Ülevaatuse tulemusi võrreldakse eelneval, ettevalmistaval etapil kogutud andmetega.
2.1.2. Võimalusel kaasatakse objekti ülevaatusesse kohalik teehoolde spetsialist, kelle tähelepanekud ja soovitused võivad olla olulised edasiste uuringute kavandamisel
2.1.3. Ülevaatuse tulemusel vormistatakse lühike dokument, millele kirjutab alla ka tee hooldaja esindaja.
Märkus: Ülevaatuse protokolli alusel võib tellijalt taotleda uuringu ülesande täpsustamist või muutmist.
2.1.4. Ülevaatuse tulemusel valitakse uuringuprofiilid, puuraukude asukohad profiilidel, eriuuringut vajavad objektid jm.
2.1.5. Reeglina on uuringu aluseks looduses maha märgitud piketaaz. Kui piketaaz pole säilinud, taastatakse see enne tegelike tööde tegemist. Kui teele on paigaldatud kilomeetripostid võib erandina uuringuid teha kilometraazi järgi. Siis mõõdetakse puuraukude
asukohad igast kilomeetri postist uuesti. Kuna sageli ei ole postide vahe 1000 m, tuleb erinevus üles märkida. Kui rohkem kui üks km post puudub, mõõdetakse teele abipiketaaz, mille algpunktiks on esimene säilinud km post.
2.1.6. Kõik täiendavad tööd teeb tellija või tasustatakse eraldi. Selle kohta tehakse töö tellimusse märge.
2.1.7. Enne tegelikele kaeve- ja puurimistöödele asumist on vaja kõik tööd kooskõlastada ristuvate ja läheduses paralleelselt kulgevate kommunikatsioonide valdajatega (side- ja elektriliinid, kaablid ja torustikud, võimalikud maaparanduslikud drenaazisüsteemid jm.), kes annavad tööde tegemiseks nõuetekohase kirjaliku loa. Luba säilitatakse koos muu välidokumentatsiooniga.
2.1.8. Kui uuringuteks on vaja osaliselt või täielikult sulgeda liiklus, piirata kiirust või muul viisil häirida liiklejaid, tuleb tegelike tööde algusest ja lõpust informeerida uuritava ja vajadusel ka ristuva tee valdajat. Kõikides puurimistöödega ja muul viisil liiklust häirivates
kohtades tuleb vastavalt kehtivatele seadustele ja eeskirjadele välja panna nõuetele vastavad liiklusmärgid ja muud liiklust reguleerivad vahendid (koonused, piirdeaiad ja –lindid, j.m.).
Suure liiklussagedusega teedel ja piiratud nähtavusega kohtades tuleb kasutada liiklusreguleerijat. Kõik liiklusmärgid ja muud vahendid paigaldatakse tee valdaja poolt antud või kooskõlastatud skeemi järgi.
2.1.9. Tööde läbiviimisel tuleb järgida kehtivaid Liikluseeskirja nõudeid.
2.1.10. Töid alustatakse tee valdaja kirjalikul loal. Loa väljaandmisel võib valdaja kehtestada uuringutel täiendavaid piiranguid: uuringu kellaaeg, ilmastikuolud, isegi kõrge õhutemperatuur teatud mustkatetel jne.
2.1.11. Kui uuringuid tehakse väljaspool tee maa-ala, tuleb uuring kooskõlastada maaomanikuga ja kohaliku omavalitsusega, kes võivad teha omapoolseid ettekirjutusi ja piiranguid tööde läbiviimisel.
2.2. Puurimis-ja kaevetööd
2.2.1. Maantee rekonstrueerimiseks uuritakse oleva tee katendit, mullet ja mulde aluseid looduslikke pinnaseid. Vajadusel uuritakse ka tee kõrval olevat ala. Uuringutel arvestatakse üksikute teelõikude eripära, maapinna reljeefi ja geoloogilist ehitust ning pinnase- ja pinnavee reziimi.
2.2.2. Olevat teed uuritakse reeglina geoloogilise puurimisega. Ainuvõimalik puurimisviis on südamikpuurimine. Kate ja sügavamal ette tulevad kivid läbitakse õhuga läbi puhudes, ülejäänud kihid n.ö. kuivalt ja võimalikult lühikese puurimistsükliga. Lühikese puurimistsükliga välditakse pinnase kuumenemist puurimisel, sest selle tulemusel võib pinnase looduslik niiskus väheneda. Vältimaks läbitavate kihtide jämedate fraktsioonide purunemist peab puurimisdiameeter olema vähemalt 130 mm. Erandkorras, kokkuleppel tellijaga võib diameeter olla 112 mm. Väiksema diameetriga puuraugust pole võimalik saada tõepäraseid jämepurdpinnase proove.
2.2.3. Kõva kattega teedel (asfaltbetoon ja teised mustad katted) uuritakse katendit ja mullet valdavalt põikprofiilidena, 3…5 puurauku profiilil. Kui uuritav teelõik on ehitatud korraga s.o. tegemist on varasema uue teega, siis rajatakse profiilil 3 puurauku. Korduvalt
ümberehitatud teele, kui mullet on pärast esmaehitust laiendatud, rajatakse profiilile 4…5 puurauku.
2.2.4. Uuringuprofiilide sagedus piki teed oleneb uuritava ala geoloogilise ehituse keerukusest, maapinna reljeefist ja tee varasematest ümberehitustest. Igale km-le rajatakse
vähemalt 3 profiili, keerulise geoloogilise ehituse ja tugevalt vahelduva reljeefiga alal 5 profiili km-le. Profiilide vahele rajatakse üksikud puuraugud. Nii kujuneb uuringu sammuks lihtsa geoloogilise ehituse ja reljeefiga alal 200 m ja keerulise situatsioonis 100 m.
2.2.5. Reeglina on uuringukohad täispikettidel. Kui piketaaz puudub rajatakse puuraugud kilometraazi järgi kilomeetri täiskümnendikele. Tulenevalt liiklussituatsioonist või teega ristuvatest rajatistest: õhuliinid, kaablid ja torustikud, võib üksikuid uuringukohti
nihutada.
2.2.6. Soodes, külmakerkelistel teelõikudel, eriliselt lagunenud kattega kohtades, üle 6m kõrguse muldega lõikudel tehtavaid uuringuid käsitletakse eriuuringute peatükis.
2.2.7. Puuraugud paiknevad profiilil järgnevalt:
3-puuraugulisel profiilil rajatakse 1 pa pärisuunalise sõiduraja keskele, 1 pa vastassuunalise sõiduraja peenrapoolsele rattajäljele ja 1 pa peenrale, võimalikult nõlva lähedale. Profiilide vahelised augud puuritakse sõiduradade keskele. Vähemalt üks kattesse rajatud puurauk igal profiilil ja kõik profiilidevahelised puuraugud puuritakse läbi kõigi tee konstruktsioonide ning kuni 0,5 m mulde alustesse pinnastesse (looduslikku mulla kihti arvestamata s.o. kokku muld
0,5 m). Peenrale rajatud puurauk on sügavusega 1,0 m. Ülejäänud puuraukudega läbitakse katend ja mulde ülemine 0,5 m osa. Kui mulde materjal erineb oluliselt puuritakse kõik puuraugud sügavad.
2.2.8. Puuraukude asukohad järjestikulistel uuringukohtadel vahelduvad n.n. malekorras, mille tulemusel uuritakse mõlemaid teepooli samaväärselt. Kõik puuraugudseotakse tee telje ja piketaazi või kilometraaziga.
2.2.9. Heas seisukorras üle 2 m kõrgust mullet puuritakse 2m sügavuseni. Erandiks on turbale ja väga nõrgale savipinnasele rajatud mulle, mis läbitakse kogu ulatuses.
2.2.10. Kuni 5-augulisel profiilil rajatakse lisaks kolmele elkirjeldatud puuraugule, 1…2 täiendavat puurauku (sõltuvalt sellest kas tegemist on ühe või kahepoolse laiendusega), mulde laiendusele. Läbitakse kõik laienduse käigus juurde ehitatud kihid ja 0,5 m looduslikku aluspinnast.
2.2.11. Laienduste ja põhitee vahel esineb sageli pikipragu, mille tekkepõhjus tuleb välja selgitada.
2.2.12. Kui kavandatavas projektis on ette nähtud oleva tee laiendamine, tuleb uurida tee maaala mulde kõrval. Selleks määratakse käsipuuriga laiendataval teepoolel mullakihi
paksus.
2.2.13. Kõik puuraugud tuleb täita kohe peale puurimistöid ning rikutud teekate taastada.
Translation - Latvian NORĀDĪJUMI CEĻA ZONAS ĢEOLOĢISKO PĒTĪJUMU VEIKŠANAI
Saturs
Pētījuma būtība
I Arhīva datu apkopošana
II Ārdarbi
III Laboratoriskie testi
IV Kamerālie darbi
Esošās ceļa zonas ģeoloģisko pētījumu būtība
Esošās ceļa zonas ģeoloģiskie pētījumi (turpmāk pētījumi) ir daļa no ceļa āra apstākļos veicamajiem pētījumiem.
Galvenais uzdevums ir noskaidrot seguma bojāšanās iemeslus, vispārināt pētījumu rezultātus un dot no ģeoloģiskā aspekta ieteikumus seguma renovācijas veikšanai. Šeit ļoti būtiski ir nodrošināt projektētājam iespēju izvēlēties esošajai situācijai visracionālāko projekta risinājumu.
Esošā ceļa ģeoloģiskais pētījums pēc sava satura ir iepriekš būvētas būvkonstrukcijas pētījums, kura veikšanai pētījumu veicējam jābūt pamatīgām priekšzināšanām ceļu būves jomā, kas ļautu adekvāti noteikt, izmērīt un aprakstīt atsevišķu ceļa konstrukciju elementus, kā arī novērtēt to stāvokli. Visi konstrukcijas slāņi, izņemot melnos segumus, ir būvēti no dabīgiem materiāliem, kas ir ģeoloģiski objekti. Tieši zemes virsmas līmenī izbūvētās, zemās (pārsvarā zem 2m augstuma atzīmes) būves uzvedība ilgstošas ekspluatācijas gaitā ir būtiski atkarīga arī no zemaugsnes dabīgo iežu slāņu īpašībām un hidroģeoloģiskā (hidroloģiskā) stāvokļa. Tādējādi ir nepieciešamas arī zināmas priekšzināšanas ģeoloģijas jomā.
Ņemot vērā iepriekšminēto, šis ir specifisks pētījums, kas būtiski atšķiras no celtniecības ģeoloģiskajiem pētījumiem, kuru pamatuzdevums ir noskaidrot zem būves esošās grunts nestspēju (tās izturēšanos zem pamatiem). Ceļa uz grunti radītā slodze parasti ir neliela, lielākoties zem 30...40kPa (3...4 T/m2), tādēļ grunts nestspējas rādītāji parasti nerada būtiskas problēmas. Izņēmums ir kūdra un īpaši neizturīgas māla gruntis, kuras ir atsevišķi apskatītas īpašo pētījumu nodaļā. Būtiski rādītāji ir smalko putekļu un māla daļiņu saturs, filtrācijas rādītāji, sala izcilājumu bīstamība, grunts izturēšanās dažādos mitruma režīmos utt. Šiem rādītājiem parastos celtniecības ģeoloģiskajos pētījumos nav būtiska nozīme, un lielākoties tiem netiek pievērta uzmanība. Piemēram, seguma pētījumos jānoskaidro izmantotās saistvielas (bitumena) īpašības, zemseguma pamatnes materiāla aukstuma un nolietošanās izturību, daļiņu formu un petrogrāfisko sastāvu u.c.
Pētījumu sastāvs
Pētījums bāzēts uz ģeoloģisko darbu pasūtītāja sastādīta ceļa zonas ģeoloģisko pētījumu uzdevuma.
Pētījums tiek veikts laika ziņā secīgu etapu veidā. Kāda etapa izlaišana jāpamato pētījumu rezultātu pārskatā. Veicami sekojoši etapi:
I Arhīva datu apkopošana
II Ārdarbi
III Laboratoriskie testi
IV Kamerālie darbi un pētījumu rezultātu pārskata sastādīšana.
I Arhīva datu apkopošana
1.1. Šis ir sagatavošanas etaps, kura gaitā tiek apstrādāti visi ar ceļa posmu saistītie rakstiskie dokumenti:
1.1.1 Agrākie celtniecības projekti un celtniecības procesā pievienotie papilddokumenti (piem., darbu nodošanas akti, darbu dienasgrāmatas u.t.t.).
1.1.2 Ceļa ekspluatācijas laikā sastādītie rakstiskie dokumenti: defektāciju akti, valsts autoceļu defektācijas inventarizāciju rezultāti, ikgadējās atzīmes par sala izcilājumiem u.t.t.
1.1.3 Ceļa stāvokļa mērījumu rezultāti: FWD pētījumi (nestspējas mērījumi); virsmas līdzenuma mērījumi (IRI) u.t.t.
1.1.4 Lielāku upju palieņu gadījumā jāpieprasa informācija no Hidrometeoroloģijas dienesta par plūdu ilgumu un maksimālo ūdens līmeni.
1.2. Pamatojoties uz arhīvu materiālu datiem, jāizvēlas atsevišķi ceļa posmi, kuriem nepieciešama detalizētāka izpēte. Dati tiek vispārināti un apkopoti rezultātu pārskata atsevišķā nodaļā.
II Ārdarbi
Ārdarbi ir būtiskākais ģeoloģisko pētījumu etaps. To gaitā tiek ievākti projektēšanai nepieciešamie pamatdati, kas tiek salīdzināti ar iepriekš fiksētajiem datiem. Ārdarbi ietver sekojošus darbus:
2.1. Darbu organizācija:
2.1. Urbšanas un rakšanas darbi
2.3. Paraugu ņemšana
2.4. Ārdarbu dokumentēšana
2.5. Objekti, kam nepieciešami īpaši pētījumi
2.5.1 Purvi
2.5.2. Ceļa posmi, kas pakļauti sala izcilājumiem
2.5.3. Ceļa posmi ar īpaši bojātu segumu
2.5.4. Grāvji
2.5.5. Augsti uzbērumi
2.6. Papildus pētījumu metodes
2.6.2. Hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā novērošana
2.6.3. Ģeofizikālie pētījumi
2.1. Darbu organizācija:
2.1.1. Ārdarbi tiek uzsākti ar objekta apskati dabā. Tās gaitā tiek fiksēts seguma, uzbērumu un grāvju nogāžu, kā arī drenāžas sistēmas stāvoklis. Tiek noteiktas zemes nobrukumu un aukstuma izcilājumu posmu robežas. Notiek iepazīšanās ar reljefu un ūdens režīmu. Tiek iezīmēti sākotnējie pastiprināta mitruma rajoni, kuri tālākajā darba gaitā tiek precizēti. Apskates rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekš – sagatavošanas etapā ievāktajiem datiem.
2.1.2. Iespējas gadījumā objekta apskatē tiek piesaistīts arī vietējais ceļu uzturēšanas speciālists, kura novērojumiem un ieteikumiem var būt būtiska nozīme tālāko pētījumu plānošanā.
2.1.3. Apskates rezultāti tiek fiksēti īsā dokumentā, kuru paraksta arī ceļu uzturētāja pārstāvis.
Piezīme: Pamatojoties uz apskates protokola datiem, ir iespējams pieprasīt no pasūtītāja pētījumu uzdevumu precizēšanu vai izmaiņu.
2.1.4. Vadoties no apskates gaitā iegūtajiem rezultātiem, tiek izvēlēti pētījumu profili, urbumu izdarīšanas vietas profilos, objekti, kam nepieciešami īpaši pētījumi, u.tml.
2.1.5. Parasti pētījumi tiek veikti, vadoties pēc dabā atzīmētās piketāžas. Ja piketāža nav saglabājusies, tā jāatjauno pirms reālo darbu uzsākšanas. Ja uz ceļa izvietoti kilometru stabiņi, izņēmuma kārtā pētījumus var veikt, vadoties pēc kilometrāžas. Šajā gadījumā urbumu atrašanās vietas tiek uzmērītas no katra kilometru staba no jauna. Tā kā bieži attālums starp stabiem nav 1000m, noteikti jāfiksē konstatētā atšķirība. Ja trūkst vairāk kā viens km stabs, jāuzmēra ceļa palīgpiketāža, par kuras sākuma punktu tiek ņemts pirmais saglabājies km stabs.
2.1.6. Visus papilddarbus veic pasūtītājs, vai to veikšana tiek apmaksāta atsevišķi. Pat to tiek izdarīta atzīme darba pasūtījumā.
2.1.7. Pirms reālu rakšanas un urbšanas darbu uzsākšanas visi darbi jāsaskaņo ar krustojošo un tuvumā izvietoto paralēli ejošo komunikāciju pārvaldniekiem (sakaru un elektrolīnijas, kabeļi un cauruļvadi, iespējamās zemes ielabošanas drenāžas sistēmas u.c.), kuri darbu veikšanai izsniedz prasībām atbilstošas, rakstiskas atļaujas. Atļaujas tiek saglabātas kopā ar citu ārējo dokumentāciju.
2.1.8. Ja pētījumu veikšanai nepieciešams daļēji vai pilnībā slēgt satiksmes kustību, ierobežot ātrumu vai citā veidā traucēt satiksmes dalībniekus, par reālo darbu sākumu un pabeigšanu jāinformē pētāmā un, vajadzības gadījumā, arī krustojošā ceļa pārvaldītāju. Visās urbšanas darbu vietās un vietās, kur kādā citā veidā tiek traucēta satiksme, saskaņā ar pastāvošo likumdošanu un noteikumiem jāuzstāda atbilstošas ceļa zīmes un citus satiksmi regulējošus līdzekļus (konusus, norobežojošas barjeras un lentas u.c.).
Uz ceļiem ar lielu satiksmes intensitāti un vietās ar ierobežotu redzamību jāizmanto satiksmes regulētāji. Visas ceļa zīmes un citus līdzekļus jāuzstāda pēc ceļa pārvaldītāja izsniegtas vai ar to saskaņotas shēmas.
2.1.9. Veicot darbus, jāievēro spēkā esošās Ceļu satiksmes noteikumu prasības.
2.1.10. Darbus var uzsākt tikai ar ceļa pārvaldītāja rakstisku atļauju. Izsniedzot atļauju, pārvaldītājam ir tiesības uzstādīt pētījumu veikšanai papildus ierobežojumus: pētījumu veikšanas laiku, laika apstākļus, pat aukstas gaisa temperatūras atsevišķu melno segumu gadījumā u.t.t.
2.1.11. Ja pētījumi tiek veikti ārpus ceļa joslas robežām, to veikšana jāsaskaņo ar zemes īpašnieku un vietējām pašvaldībām, kas ir tiesīgas noteikt savas prasības vai ierobežojumus darbu veikšanai.
2.2. Urbšanas un rakšanas darbi
2.2.1. Ceļa rekonstrukcijas vajadzībām tiek pētīts esošā ceļa segums, klātne un zem uzbēruma esošie dabīgie grunts slāņi. Nepieciešamības gadījumā tiek veikti arī ceļa apkārtējās teritorijas pētījumi. Pētījumu gaitā jāņem vērā atsevišķu ceļa posmu īpatnības, zemes virsmas reljefs un ģeoloģiskā uzbūve, kā arī grunts un gruntsūdeņu režīms.
2.2.2. Esošā ceļa izpēte parasti tiek veikta ar ģeoloģisko urbumu palīdzību. Vienīgais iespējamais urbšanas paņēmiens ir serdes urbšana. Seguma un dziļāk esošo akmeņu caururbšanai jāizmanto gaisa spiediena plūsma, pārējos slāņus urbj ar tā saukto sauso paņēmienu un ar iespējami īsākiem urbšanas cikliem. Īsāki urbšanas cikli ļauj izvairīties no virsmas sakaršanas urbšanas laikā, kā rezultātā var samazināties virsmas dabiskais mitrums. Lai izvairītos no caururbjamo slāņu rupjāko frakciju sadalīšanās, urbšanas diametram jābūt ne mazākam par 130mm. Izņēmuma gadījumos, iepriekš vienojoties ar pasūtītāju, diametru var samazināt līdz 112mm. No mazāka diametra urbšanas caurumiem nav iespējams iegūt ticamus rupjo šķembu virsmu paraugus.
2.2.3. Cietā seguma ceļu gadījumā (asfaltbetona un citi melnie segumi) ceļa segums un klātne tiek pētīts lielākoties šķērsprofilā, 3…5 urbumi uz profilu. Ja pētāmais ceļa posms ir ticis izbūvēts vienlaicīgi - tas ir agrāk izbūvēts jauns ceļš, profilā tiek urbti 3 caurumi. Atkārtoti pārbūvēta ceļa gadījumā, ja klātne pēc sākotnējās izbūves tikusi paplašināta, profilā tiek urbti 4…5 caurumi.
2.2.4. Pētījumu profilu biežums ceļa garenprofilā ir atkarīgs no pētāmā rajona ģeoloģiskās uzbūves sarežģītības, zemes virsmas reljefa un ceļa iepriekšējām pārbūvēm. Uz katru kilometru tiek veidoti vismaz 3 profili, bet sarežģītas ģeoloģiskās uzbūves un spēcīgi mainīga reljefa gadījumā savukārt 5 profili un kilometru. Starp profiliem tiek veikti atsevišķi urbumi. Tādējādi vienkāršas ģeoloģiskās uzbūves un reljefa apvidos pētījumu solis ir 200m, bet sarežģītās zonās – 100m.
2.2.5. Parasti pētījumi tiek veikti piketāžas veselajās atzīmēs. Ja piketāžas nav, caurumi tiek urbti vadoties pēc kilometrāžas sistēmas kilometra pilnajās desmitdaļās. Atkarībā no satiksmes situācijas vai no ceļu krustojošo izbūvju: gaisa līniju, kabeļu un cauruļvadu sistēmu izvietojuma, atsevišķas pētījumu vietas var tikt novirzītas.
2.2.6. Pētījumu, kas veicami purvos, sala izcilājumiem pakļautos ceļa posmos, vietās ar īpaši bojātu ceļa segumu un uzbērumu posmos, kuru augstums pārsniedz 6 m, veikšana aprakstīta īpašo pētījumu nodaļā.
2.2.7. Urbumu izvietojums profilā ir sekojošs:
3 urbumu profila gadījumā 1 urbums tiek izdarīts braukšanas joslas vidū, 1 - pretējās braukšanas joslas ceļa nomales puses riepas nospiekumu joslā un 1 - uz nomales pēc iespējas tuvāk nogāzei. Starp profiliem izvietotie urbumi tiek veikti braukšanas joslu vidū. Vismaz viens no katra profila seguma urbumiem un visi starpprofilu urbumi jāurbj cauri visām ceļa konstrukcijām un līdz 0,5m zem klātnes esošajos grunts slāņos (neskaitot dabīgo augsnes kārtu, t.i., augsnes kārta 0,5m) Ceļa nomales urbumu dziļumam jābūt 1,0m. Citiem urbumiem jāiziet cauri segumam un klātnes virsējai 0,5m daļai. Gadījumā, ja klātnes materiāls ievērojami atšķiras, visus urbumus jāveic kā dziļos.
2.2.8. Urbumu izvietojumam secīgās pētījumu vietās jāmainās pēc tā sauktās šaha sistēmas, kā rezultātā abas ceļa puses tiek izpētītas vienlīdzīgā mērā. Visiem urbumiem jābūt piesaistītiem ceļa malai un piketāžai vai kilometrāžai.
2.2.9. Labā stāvoklī esošā par 2m augstākā klātnē urbumi veicami 2m dziļumā. Izņēmums ir uz kūdras vai ļoti nenoturīgas māla grunts izbūvēta klātne, kurai urbumi jāveic cauri visam tās biezumam.
2.2.10. Līdz 5 urbumu profila gadījumā, papildus iepriekš aprakstītajiem 3 urbumiem, tiek veikti papildus 1…2 urbumi (atkarībā no tā, vai ir vienpusējs vai divpusējs paplašinājums) klātnes paplašinājumā. Urbšana jāveic cauri visiem paplašināšanas gaitā piebūvētajiem slāņiem un 0,5m dabīgā apakšējā gruntī.
2.2.11. Bieži starp paplašinājumu un pamata ceļu ir izveidojusies garenvirziena plaisa, kuras rašanās iemeslus ir jānoskaidro.
2.2.12. Ja plānotajā projektā ir paredzēta esošā ceļa paplašināšana, pētījumi jāveic arī ceļa klātnei piegulošajā zemes joslā. Šim nolūkam, izmantojot rokas urbi, jānosaka augsnes kārtas biezums ceļa malā.
2.2.13. Visi urbumi jāaizpilda un bojātais ceļa segums jāatjauno nekavējoties pēc urbšanas darbu pabeigšanas.
More
Less
Experience
Years of experience: 29. Registered at ProZ.com: Mar 2010.
Expertise